Mēs veicam rīcībpolitikas pētījumus, lai sniegtu neatkarīgu, holistisku un pragmatisku skatījumu uz pašreizējo stāvokli, riskiem un iespējām finanšu pakalpojumu nozarē. Mēs izvēlamies savas pētniecības jomas, pastāvīgi analizējot nozares nepilnības un iesaistot nozares pārstāvjus, koncentrējoties uz reģionālās un globālās nozīmes jautājumiem.
Mūsu pētījumi tiek īstenoti Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētā projekta Nr. 5.2.1.1.i.0/1/23/I/CFLA/001 “Zināšanu un pētniecības kapacitātes stiprināšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, finanšu tehnoloģiju un sektora analīzes jomās” ietvaros.
Mēs veicam rīcībpolitikas pētījumus, lai sniegtu neatkarīgu, holistisku un pragmatisku skatījumu uz pašreizējo stāvokli, riskiem un iespējām finanšu pakalpojumu nozarē. Mēs izvēlamies savas pētniecības jomas, pastāvīgi analizējot nozares nepilnības un iesaistot nozares pārstāvjus, koncentrējoties uz reģionālās un globālās nozīmes jautājumiem.
Mūsu pētījumi tiek īstenoti Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētā projekta Nr. 5.2.1.1.i.0/1/23/I/CFLA/001 “Zināšanu un pētniecības kapacitātes stiprināšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, finanšu tehnoloģiju un sektora analīzes jomās” ietvaros.
Latvijas pensiju sistēma:
krustcelēs starp pagātni un nākotni
Pētījumā analizēta Latvijas pensiju sistēmas attīstība trīsdesmit gadu laikā pēc 1995. gada sākotnējās reformas, izvērtējot, cik lielā mērā ir sasniegti sākotnējie mērķi: fiskālā ilgtspēja, pietiekams pensiju līmenis un aizsardzība pret nabadzību vecumdienās. Pētījums secina, ka Latvijas pensiju sistēma ir viena no fiskāli noturīgākajām Eiropas Savienībā, bet tās galvenais izaicinājums ir nepietiekams pensiju līmenis un augsts nabadzības risks senioru vidū. Balstoties uz starptautisko organizāciju datiem, citu valstu pieredzi un pensiju politikas analīzi, pētījumā izstrādātas rekomendācijas visu trīs pensiju līmeņu attīstībai un pensiju sistēmas pārvaldības stiprināšanai.
Pētījuma autori: Kristīne Dambe, Edgars Voļskis, Lelde Kiopa
Labāku pensiju sistēmu veidošana Baltijas valstīs
Labākās pensiju sistēmas ir veidotas parastiem cilvēkiem – aizņemtiem, neperfektiem un vairāk fokusētiem uz citām prioritātēm nekā pensiju plānošanu. Šajā pētījumā aplūkoti galvenie uzvedības principi, kas ietekmē uzkrāto pensiju rezultātus, tostarp noklusējuma izvēles, informācijas pasniegšanas veids, atgādinājumi, stimuli, šķēršļi un uzticēšanās. Tajā analizēts, kā šie principi darbojas Baltijas valstu kontekstā, un, izmantojot piemērus no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un citām valstīm, parādīts, kas darbojas, kas nedarbojas un kāpēc.
Autores: Heidi Reinsone and Kristīne Dambe
Latvijas pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāte:
makroekonomiskā un mikroekonomiskā perspektīva
Šajā pētījumā tiek vērtēta Latvijas pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāte no makroekonomiskā un mikroekonomiskā skatpunkta, balstoties uz sociālekonomisko un demogrāfisko tendenču prognozēm līdz 2070. gadam. Tajā analizēti alternatīvi pensiju apdrošināšanas iemaksu sadales scenāriji starp 1. un 2. pensiju līmeni, kā arī izvērtēta to ietekme uz valsts publiskajām finansēm un nākotnes pensiju pietiekamību. Pētījumā aplūkots arī, kā dažādas izvēles attiecībā uz dalību 2. un 3. pensiju līmenī var ietekmēt iedzīvotāju pensijas ienākumus vecumdienās.
Autors: Edgars Voļskis
Pieci gadi kopš Igaunijas 2. pensiju līmeņa reformas:
Ko esam iemācījušies?
2021. gadā Igaunija reformēja savas pensiju sistēmas 2. līmeni, ļaujot dalībniekiem izstāties no sistēmas un izņemt uzkrātos līdzekļus pirms pensionēšanās. Šajā specializētajā pētījumā analizēta reformas priekšvēsture un tās ietekme piecu gadu laikā kopš reformas ieviešanas. Secinājumi sniedz gan brīdinājumus, gan praktiskas atziņas citām valstīm, kuras apsver līdzīgas pārmaiņas.
Pētījuma autore ir BFC eksperte Heidi Reinsone.
Hipotekārā kreditēšana un konkurences veicināšana: Laiks pārslēgt ātrumu?
Lai sekmētu pierādījumos balstītu diskusiju un piedāvātu rekomendācijas Latvijas hipotekārās kreditēšanas tirgus attīstībai, pētījums analizē Latvijas un ārvalstu pieredzi tirgus veidošanā un konkurences veicināšanā.
Pētījumu izstrādājuši BFC ekonomisti un eksperti – Kristīne Dambe, Andrejs Jakobsons un Viljams Šaubs (William Schaub).
Kādai jābūt nākamajai Latvijas FinTech stratēģijai?
Pētījums “Kādai jābūt nākamajai Latvijas FinTech startēģijai?” tapis, lai atbalstītu Latvijas jaunās FinTech startēģijas izstrādes procesu ar neatkarīgu, pierādījumos balstītu analīzi. Tajā apskatīta situācija FinTech nozarē Latvijā, analizētas dažādās ārvalstu pieejas šīs jomas attīstības plānošanā, to veiksmes stāsti un klupšanas akmeņi, kā arī sniegti ieteikumi Latvijas fintech attīstības virzienam.
Pētījuma autori ir Baltijas Finanšu centra ekonomisti un eksperti Madara Ambrēna, Alexander Apostolides un Kristīne Dambe.
Izvērsto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekme uz finanšu pakalpojumu sniegšanu Baltijā: Uzņēmējdarbības skatpunkts
Šis specializētais ekspertīzes pētījums apskata Eiropas Savienības paplašināto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmi uz finanšu pakalpojumu pieejamību uzņēmumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Sankcijas tika ieviestas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Pētījuma autori ir Baltijas Finanšu centra eksperti un ekonomisti Alexander Apostolides, Inga Mukāne un Robin Poynder.
Četras rekomendācijas Latvijas finanšu sektora attīstības politikai
Šī pētījuma pamatā ir Baltijas Finanšu centra veiktie pētījumi par hipotekāro kreditēšanu, pensiju sistēmu, finanšu sektora attīstību un citiem finanšu tirgu jautājumiem. Lai gan katrā pētījumā analizēts atšķirīgs politikas vai tirgus segments, to secinājumi atsevišķos jautājumos ir ļoti līdzīgi un norāda uz vienām un tām pašām institucionālām un politikas veidošanas problēmām.
Šajā pētījumā uzsvērti četri savstarpēji cieši saistīti finanšu sektora attīstības politikas pamatprincipi.
Autori: Kristīne Dambe, Māris Kūlis
Latvijas kapitāla tirgus un investēšanas kultūras attīstība
Pētījumā analizēta Latvijas kapitāla tirgus attīstība Eiropas finanšu politikas kontekstā, īpašu uzmanību pievēršot investīciju kultūras, privāto investoru un mājsaimniecību uzkrājumu nozīmei kapitāla tirgus turpmākajā attīstībā. Pētījums secina, ka, neraugoties uz pēdējo gadu progresu uzņēmumu obligāciju tirgū un politikas iniciatīvās, Latvijas kapitāla tirgus joprojām būtiski atpaliek no attīstītākajiem Eiropas tirgiem. Balstoties uz politikas dokumentu, starptautisko organizāciju pētījumu, statistikas datu, iedzīvotāju aptaujas un interviju analīzi, pētījums uzsver nepieciešamību pāriet no atsevišķām iniciatīvām uz plašāku investīciju ekosistēmas attīstības pieeju, kur nozīmīga loma ir iedzīvotāju iesaistei, investēšanas paradumiem un ilgtermiņa investīciju kultūras stiprināšanai.
Autori: Madara Ambrēna, William Schaub, Lelde Kiopa, Andrejs Jakobsons, Kristīne Dambe
