LATVIJAS KAPITĀLA TIRGUS UN INVESTĒŠANAS KULTŪRAS ATTĪSTĪBA
Attīstīts kapitāla tirgus ir viens no priekšnoteikumiem daudzveidīgai finansējuma sistēmai, uzņēmumu izaugsmei un ilgtermiņa ekonomikas konkurētspējai. Pēdējos gados kapitāla tirgus nozīme Eiropas Savienības politikā ir būtiski pieaugusi, to arvien vairāk saistot ar inovāciju finansēšanu, produktivitātes pieaugumu, ekonomisko noturību un Eiropas stratēģisko autonomiju. Sākotnējais Kapitāla tirgu savienības (CMU) mērķis – paplašināt uzņēmumu piekļuvi tirgus finansējumam – pēdējos gados paplašinājies par Uzkrājumu un investīciju savienības (SIU) konceptu, kura centrā ir mājsaimniecību uzkrājumu efektīvāka mobilizēšana un novirzīšana produktīvām investīcijām.
Latvijas kapitāla tirgus joprojām ir viens no mazākajiem Eiropas Savienībā. 2025. gadā akciju tirgus kapitalizācija veidoja tikai 0,8% no IKP, salīdzinot ar 69,9% ES vidēji, 10,7% Igaunijā un 6,2% Lietuvā. Kapitāla tirgus attīstība vairāk nekā 30 gadus ir bijusi Latvijas ekonomikas politikas prioritāte, tomēr galvenie izaicinājumi saglabājušies. Lielākais izaicinājums nav bijis politikas mērķu trūkums, bet to konsekventa īstenošana.
Pēdējos gados vērojams progress. Uzņēmumu obligāciju tirgus ir būtiski attīstījies, arvien vairāk uzņēmumu izmanto kapitāla tirgu kā finansējuma avotu, bet Baltijas obligāciju tirgus kopumā piedzīvo straujāko izaugsmi tā vēsturē. 2026. gadā tika sperti pirmie soļi valsts kapitālsabiedrību iesaistē kapitāla tirgū – AS “LAU Infra grupa” kļuva par pirmo valsts kapitālsabiedrību, kas kotējusies biržā. Tomēr, neraugoties uz šo progresu, Latvijas kapitāla tirgus joprojām būtiski atpaliek no Eiropas attīstītākajiem tirgiem.
Nākamajam Latvijas kapitāla tirgus attīstības posmam nepieciešams ne tikai jauas iniciatīvas, bet arī plašāks skatījums uz kapitāla tirgus politiku. Eiropas Savienības Uzkrājumu un ieguldījumu savienības kontekstā Latvijai īpaši būtiski ir attīstīt investēšanas kultūru. Ar investēšanas kultūras attīstību saistīto faktoru analīze un Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka tā vēl ir sākuma stadijā. Investēšanas kultūras tālākai attīstībai nepieciešams skaidrs mērķis un tam pakārtoti atbalsta instrumenti, kas palīdz dažādām iedzīvotāju grupām sākt ieguldīt vai attīstīt savas ieguldīšanas stratēģijas. Šiem instrumentiem jāpaplašina iespējas iesaistīties kapitāla tirgū pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, vienlaikus izvairoties no pārāk vispārīgas pieejas, kas formāli der visiem, bet praksē nevienu grupu pilnvērtīgi nesasniedz.
Pētījums balstīts uz Latvijas un starptautisko politikas dokumentu un statistikas datu analīzi, Latvijas iedzīvotāju aptauju (n=1520) par investēšanas paradumiem un šķēršļiem, kā arī daļēji strukturētām intervijām ar kapitāla tirgus ekosistēmas pārstāvjiem. Pētījumā analizēti četri savstarpēji saistīti jautājumi: mūsdienīga izpratne par kapitāla tirgus tvērumu, Latvijas kapitāla tirgus politikas evolūcija (1991-2026), tirgus attīstības starptautiskais salīdzinājums un monitorings, kā arī privāto investoru un investīciju kultūras loma.
Autori: Madara Ambrēna, William Schaub, Lelde Kiopa, Andrejs Jakobsons, Kristīne Dambe
