Šis pētījums par Latvijas hipotekārās kreditēšanas tirgu identificē galvenos izaicinājumus un iezīmē nepieciešamos pasākumus konkurences efektivitātes uzlabošanai, lai aizsargātu patērētāju intereses. Salīdzinot ar citām valstīm, strukturālā ziņā Latvijas hipotekārais tirgus ir salīdzinoši mazāk attīstīts.

Galvenie ieteikumi ietver tādas vides veidošanu, kas veicinātu jaunu aizdevēju un starpnieku ienākšanu tirgū, finansējuma avotu paplašināšanu (īpaši segto obligāciju izmantošanu), kā arī labāku rīku un platformu nodrošināšanu aizņēmējiem, lai salīdzinātu un izvērtētu tirgū pieejamos piedāvājumus. Pētījumā tiek analizēts arī tas, kā atbildība par konkurences veicināšanu pašlaik ir sadalīta starp politikas veidotājiem, regulatoriem, Konkurences padomi un politiķiem, vienlaikus norādot uz vispārēju skaidrības un vienprātības trūkumu šajā jautājumā.

Pētījuma mērķis ir veicināt uz pierādījumiem balstītu diskusiju par Latvijas hipotekārā tirgus attīstību turpmāko 5–10 gadu laikā. Pētījumu izstrādājuši BFC ekonomisti un eksperti – Kristīne Dambe, Andrejs Jakobsons un Viljams Šaubs (William Schaub).

Datums: 08.11.2024
Vieta: ES māja

Pasākumu atklāja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas Zanes Petres un
RTU studiju prorektores Elīnas Gailes-Sarkanes ievadvārdi.

Pētījuma secinājumus prezentēja Kristīne Dambe, Baltijas Finanšu centra direktore (prezentācija PDF).

Pasākums turpinājās ar paneļdiskusiju: Kādam vajadzētu izskatīties hipotēku tirgum 2030. gadā un kā tur nokļūt?, kuru vadīja Ainārs Ozols, BFC Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Diskusijas dalībnieki:

Arvils Ašeradens, Finanšu ministrs
Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents
Skaidrīte Ābrama, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja
Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas vadītājs
Ainārs Balcers, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, Swedbank Latvija Privātpersonu pārvaldes vadītājs
Tīna Lūse, FinTech Latvija Asociācijas vadītāja
Kristīne Dambe, BFC direktore

Diskusijas galvenie jautājumi:

• Kādu hipotekāro tirgu vēlamies attīstīt nākamo 5-10 gadu laikā un kas mums šobrīd pietrūkst efektīvam konkurences procesam?
• Vai līdz šim ieviestie risinājumi konkurences uzlabošanai būs pietiekami, ņemot vērā citu valstu pieredzi?
• Kurš ir atbildīgs par konkurences veicināšanu finanšu sektorā un kā būtu iespējams stiprināt konkurences veicināšanas pieeju, balstoties pasaules labākajā praksē?

Pasākuma beigās noslēguma vārdus teica Mārtiņš Zemītis, Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītājs.

Pētījums ir īstenots Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētā projekta Nr. 5.2.1.1.i.0/1/23/I/CFLA/001 “Zināšanu un pētniecības kapacitātes stiprināšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, finanšu tehnoloģiju un sektora analīzes jomās” ietvaros.