Baltijas Finanšu centrs publicējis pētījumu “Kādai jābūt nākamajai Latvijas FinTech startēģijai?”, kurā apskatīta situācija fintech nozarē Latvijā, analizētas dažādās ārvalstu pieejas šīs jomas attīstības plānošanā, to veiksmes stāsti un klupšanas akmeņi, kā arī sniegti ieteikumi Latvijas fintech attīstības virzienam.

2024. gada nogalē Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku, Ekonomikas ministriju, finanšu sektora pārstāvjiem un citām ieinteresētajām pusēm sāks darbu pie jaunās Latvijas fintech stratēģijas izstrādes. Pētījums tapis, lai atbalstītu šo procesu ar neatkarīgu, pierādījumos balstītu analīzi.

Pētījuma autori apkopojuši un analizējuši informāciju par Latvijas fintech sektoru, izpētījuši 28 citu valstu (Eiropas Savienības un Lielbritānijas) pieejas fintech sektora stratēģiju veidošanā un ieviešanā, kā arī intervējuši vairāk nekā 30 nozares ekosistēmas pārstāvju Latvijā, lai apkopotu viedokļus un ieteikumus, kas jāņem vērā, veidojot jauno stratēģiju. Baltijas Finanšu centrs arī rīkoja diskusiju ar nozares asociāciju, ministriju un Latvijas Bankas pārstāvjiem par pētījuma secinājumiem topošās stratēģijas kontekstā.

Kas ir fintech?

Finanšu tehnoloģijas (fintech) ir dinamiska, perspektīva, inovatīva un strauji augoša joma visā pasaulē, kas ietver plašu digitālo risinājumu un pakalpojumu klāstu: maksājumus, uzkrājumus, aizdevumus, tai skaitā digitālās un kolektīvās finansēšanas platformas, kriptoaktīvu un blokķēdes pakalpojumus, apdrošināšanas  tehnoloģijas, uzraudzības tehnoloģijas, alternatīvo kreditēšanu un virkni citu tehnoloģiju un jaunus biznesa modeļus.

Šobrīd daudzas valstis konkurē, lai kļūtu par globāliem fintech attīstības centriem un gūtu pienesumu savai ekonomikai.

 

Fintech sektors Latvijā

Fintech pirmsākumi Latvijā meklējami jau ap 2000. gadu, bet strauju izaugsmi sektors – līdzīgi kā citās valstīs – novēroja pēc 2008. gada finanšu krīzes, kad, bankām mazinot risku apetīti, kreditēšanas tirgū ienāca dažādi alternatīvie kreditētāji. Lai gan Latvijā redzams liels tieši digitālo kreditētāju īpatsvars, pēdējo desmit gadu laikā sektors ir paplašinājies un kļuvis būtiski daudzveidīgāks, attīstoties pūļa un kolektīvās finansēšanas platformām, kripto aktīvu pakalpojumu sniedzējiem, regulācijas un datu analītikas tehnoloģiju risinājumiem u.c. fintech risinājumiem.

Vienotas fintech taksonomijas un visaptverošu datu trūkums apgrūtina sektora attīstības monitorēšanu ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, jo fintech netiek identificēts kā atsevišķa ekonomiskās darbības forma. Lai atbalstītu ekosistēmu, pētījuma ietvaros apkopota un validēta jauna fintech datubāze, kuru plānots turpināt attīstīt un papildināt arī nākotnē. Identificēti vairāk nekā 180 fintech uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir nelieli. 2023. gadā uzņēmumi, par kuriem bija pieejami finanšu dati, nodarbināja ap 2500 darbinieku un Latvijas valsts budžetam pienesa ap 42 miljonus eiro.

Lielākie fintech segmenti, ņemot vērā vēsturisko attīstību, ir kreditēšanas pakalpojumi (41% uzņēmumu), maksājumi (19%) un uzņēmumu tehnoloģiju risinājumi (17%).

Ekosistēmas pārstāvji intervijās atzīst – lai gan fintech sektors Latvijā pēdējās desmitgades laikā ir būtiski attīstījies un paplašinājies, pilnvērtīgu dialogu ar fintech industriju ilgstoši aizēnojusi pagātnes ātro kredītu “stigma”. Tomēr pēdējā laikā nepieciešamība pēc efektīvākas konkurences finanšu pakalpojumu tirgū un ekonomikas izrāviena arvien vairāk veicina politiķu un politikas veidotāju diskusijas par nepieciešamu atbalstīt un attīstīt fintech nozares attīstību Latvijā.

 

Kaimiņvalstu pieredze – mācība un iespēju logs Latvijai?

Visspēcīgāk no Baltijas valstīm fintech jomā sevi pieteikusi Lietuva. Kopš 2016. gada tā ir sevi mērķtiecīgi pozicionējusi kā fintech centru, īpaši maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas risinājumu jomā. Pateicoties skaidram stratēģiskajam redzējumam un rīcības plānam, fintech uzņēmumu skaits laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam pieauga no 82 līdz 230. Šo izaugsmi veicināja fintech piekļuve Vienotajai eiro maksājumu telpai (Single Europe Payments Area jeb SEPA), kas Lietuvā tika nodrošināta jau 2015. gadā. Īpaši svarīgi, ka tas ļāva Lietuvai piesaistīt uzņēmumus, kas pēc Brexit meklēja bāzi Eiropas Savienībā, piemēram, “Revolut”.

Tomēr kopš 2021. gada Lietuva ir pieredzējusi vairākus ar maksājumu jomas fintech uzņēmumiem saistītus skandālus, kā rezultātā Lietuva ir pārgājusi uz daudz piesardzīgāku licencēšanas un uzraudzības pieeju, stratēģijā uzsverot kvalitāti pār kvantitāti un risku vadības svarīgumu.

Igaunija ir Eiropas Savienības līdere digitālās pārvaldības un valsts e-risinājumu attīstībā, un sākotnēji arī tās pieeja fintech inovācijām bija ļoti atvērta, īpaši kriptovalūtu jomā. Jau agrīni Igaunija pozicionēja sevi kā globālu kripto centru un kļuva par vienu no pirmajām valstīm Eiropas Savienībā, kas sāka izsniegt licences kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem – līdz 2019. gadam gandrīz 2000 uzņēmumu bija saņēmuši šādas licences. Tomēr šī atvērtā pieeja radīja būtiskus naudas atmazgāšanas un sankciju apiešanas riskus, kuru dēļ kopš 2020. gada Igaunija ir ieviesusi būtiski stingrāku pieeju un ir kļuvusi piesardzīga pret fintech sektora attīstību kopumā.

Pētījums uzsver, ka abu kaimiņvalstu piemēri rāda, ka inovāciju attīstību jāsabalansē ar mērķtiecīgu risku vadību. Lietuvas un Igaunijas pāreja uz piesardzīgāku pieeju arī rada “iespēju logu” Latvijas izrāvienam, ja vien pratīsim gudri pielietot gūtās mācības.

 

Kādai jābūt nākamajai Latvijas fintech stratēģijai?

Latvija savu pirmo fintech stratēģiju izstrādāja 2022.-2023. gadam un apstiprināja 2023. gada janvārī. Pētījuma ietvaros intervētie ekosistēmas pārstāvji vērtēja to kā nozīmīgu soli fintech jomas “uzlikšanai uz kartes”. Īpaši atzinīgi tika novērtēts līdz šim paveiktais regulatīvās un uzraudzības vides attīstīšanā, it īpaši inovāciju centra izveide, regulatīvās “smilškastes” ieviešana, kas sniedz iespēju testēt inovatīvus finanšu produktus un biznesa modeļus, kā arī nākamajā gadā plānotā fintech uzņēmumu piekļuve SEPA maksājumu sistēmai. Būtiski attīstījusies arī pati fintech ekosistēma un uzlabojusies sadarbība un komunikācija starp ministrijām, regulatoriem un nozari kopēju mērķu vārdā.

Tomēr, lai radītu būtisku izrāvienu fintech jomā, nepieciešama daudz vienotāka, ambiciozāka un mērķtiecīgāka valsts līmeņa stratēģija. Līdz šim augstākajā politiskajā līmenī nav notikusi diskusija par to, ko tieši vēlamies sasniegt fintech sektorā, kāds ir mūsu stratēģiskais mērķis un visbūtiskāk – kāda ir mūsu riska apetīte.

Jaunajai stratēģijai jāatbild uz vairākiem būtiskiem jautājumiem.

Pirmkārt, Latvijai ir jānosaka savs ambīciju līmenis, risku apetīte un sasniedzamie mērķi – pētījuma ietvaros aptaujātie eksosistēmas pārstāvji uzsvēra, ka līdz šim nav bijis pietiekami skaidras un vienotas valsts līmeņa vīzijas sektora attīstībai. Pētījuma ietvaros analizēto citu valstu pieredze liecina, ka labāk veicas tām valstīm, kuras izvirzījušas prioritāri attīstāmās jomas. Tas palīdz koncentrēt pieejamos resursus konkrētu mērķu sasniegšanai, kā arī ļauj valstīm sevi mērķtiecīgi pozicionēt starptautiski.

Aptaujātie fintech uzņēmi uzsvēra, ka, ņemot vērā Latvijas un Baltijas salīdzinoši mazo tirgu, fintech ir primāri jāskata kā eksportējoša nozare, kura Latvijā testē produktus un biznesa modeļus, lai sniegtu pakalpojumus visā Eiropas Savienībā un pasaulē.

Skaidrība par riska apetīti ir nepieciešama, lai novērstu biežu politikas maiņu no ļoti atvērtas un ambiciozas uz ļoti konservatīvu, jo uzņēmumiem nepieciešama paredzamība. Ne visi jaunie uzņēmumi būs veiksmīgi, un tas ir normāli – svarīgi, lai šajos gadījumos tiek nodrošināta tāda uzņēmuma darbības pārtraukšana, kas aizsargā patērētāju un nerada finanšu stabilitātes vai sektora reputācijas riskus. Lietuvas un Igaunijas pieredze rāda, ka no valsts reputācijas risku viedokļa visbūtiskākie ir naudas atmazgāšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

Fintech arī nebūtu jāskata kā izolēta niša ar savu stratēģiju, bet gan jānodrošina ļoti precīza un mērķtiecīga sasaiste ar plāniem attīstīt finanšu sektoru un veicināt tā konkurenci (piemēram, kapitāla tirgus attīstības plāniem, sektora konkurences izvērtējumiem) un kopējām valsts ekonomikas attīstības stratēģijām (piemēram, jaunuzņēmumu, mākslīgā intelekta, starptautiskās konkurētspējas un eksporta attīstības politiku).

Nozare arī sniedza ieteikumus regulatīvās vides uzlabošanai – skaidrākam un ātrākam licencēšanas procesam, regulatīvās “smilškastes” funckionalitātes paplašināšanai, finanšu jomas “kapitālā remonta” seku pārskatīšanai un nepieciešamībai izvērtēt, vai fintech uzņēmumiem ir līdzvērtīgi apstākļi, lai tie varētu konkurēt konkrētos finanšu pakalpojumu tirgos.

Otrkārt, intervētie uzsvēra, ka fintech sektoram un arī pašai stratēģijai nepieciešams viens politiskais “īpašnieks”, kas būtu atbildīgs par tā attīstību un nodrošinātu dažādo iesaistīto institūciju un ieinteresēto pušu koordināciju. Šobrīd sistēma ir ļoti fragmentēta, iesaistīto institūciju lomas mēdz pārklāties un ne vienmēr ir vienprātība par lomu un atbildību sadalījumu.

Treškārt, jaunā stratēģija jāveido efektīvāka – tā jāizstrādā nevis diviem, bet vismaz 5-8 gadiem, jāuzstāda ambiciozi un izvērtējami mērķi, ne tikai veicamo uzdevumu saraksts, un tās progress pret izvirzītajiem lielākajiem mērķiem jāizvērtē un jāpārskata vismaz reizi gadā.

Veidojot gudru un efektīvu stratēģiju, Latvijas fintech nozare var kļūt par ekonomikas un inovāciju izaugsmes stūrakmeni, nostiprinot savas pozīcijas gan Baltijas reģionā, gan globāli. Vai sagaidīsim savu pirmo fintech vienradzi?

 

Lasi pētījumu: https://finance.rbs.lv/wp-content/uploads/sites/15/2024/12/What-Should-Latvias-Next-National-FinTech-Strategy-Look-Like.pdf

 

Pētījums izstrādāts EK Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētā projekta “Zināšanu un pētniecības kapacitātes stiprināšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, finanšu tehnoloģiju un sektora analīzes jomās” ietvaros. Pētījuma autori ir BFC ekonomisti un eksperti Madara Ambrēna, Alexander Apostolides un Kristīne Dambe.