Nauris Bloks, Baltijas Finanšu centra Izglītības iniciatīvas vadītājs

Finanšu tehnoloģijas jeb fintech strauji ienāk mūsu ikdienā – mūsu dzīve vairs nav iedomājama, piemēram, bez pirkumu, darījumu un maksājumu kārtošanas ar pāris klikšķu palīdzību. Tas, cik ātri valstis spēs radīt labvēlīgus apstākļus šī perspektīvā sektora attīstībai, lielā mērā noteiks to ekonomikas konkurētspēju, un globālā sacensība jau notiek pilnā sparā.

Vai Latvijā vēlamies attīstīt finanšu tehnoloģiju nozari? Par pozitīvu atbildi signalizē gan politiķu, gan Latvijas Bankas vadības izteikumi par nepieciešamību sekmēt jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un veicināt konkurenci, lai mēs visi varētu saņemt aizvien kvalitatīvākus un pieejamākus finanšu pakalpojumus. Turklāt šobrīd tiek izstrādāta Latvijas jaunā fintech sektora attīstības stratēģija, lai bruģētu ceļu Latvijas transformācijai par Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona fintech centru. Neskatoties uz ierobežoto vietējo tirgu, arī mazas valstis var kļūt par fintech lielvalstīm, pateicoties šīs nozares lielajam eksporta potenciālam, taču…

Taču hronisks speciālistu deficīts Latvijā līdz šim kavējis fintech nozares izrāvienu. Tas, protams, nav vienīgais, tomēr ļoti būtisks iemesls. Strādājot desmit gadus šajā jomā, esmu pārliecinājies, ka zinošu speciālistu trūkums un ilgais darbinieku apmācības laiks bremzē fintech uzņēmumu attīstību un konkurētspēju globālajā tirgū. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ veiksmīgi Latvijas jaunuzņēmumi nereti izvēlas pārcelt savu darbības bāzi uz ārvalstīm.

Ir skaidrs, ka akadēmiskās vides solo risinājumi šeit nestrādā. Augstskolu programmu atjaunināšanas cikls ir ilgāks par tehnoloģiju un fintech biznesa dinamisko dzīves ciklu. Tikai ar augstskolu centieniem un bez nozares līdzdalības nav iespējams radīt un pasniegt dinamisku, aktuālu un darba tirgum atbilstošu fintech saturu. Nepieciešamas sadarbībā balstītas izglītības inovācijas.

Industrijas un akadēmiskā partnerība jau pierādījusi savu efektivitāti. RTU Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centrs sadarbībā ar fintech ekosistēmu – Latvijas Banku, Fintech Latvija asociāciju, industrijas uzņēmumiem un citiem partneriem – radījis jaunu nacionāla mēroga fintech biznesa izglītības bāzi. Esam izstrādājuši vairākus specializētos kursus, kas jau divus gadus tiek īstenoti RTU Rīgas Biznesa skolā. Tagad šo saturu bez maksas piedāvājam arī citām Latvijas augstskolām, paralēli apmācot pasniedzējus un nododot visas zināšanas, lai padarītu fintech izglītību pieejamu visā Latvijā. Spēku redzam sadarbībā, nevis konkurencē. Šajā gadījumā viss process ir orientēts uz jauno talantu attīstību – darba tirgum vai sava fintech uzņēmuma dibināšanai gatavu absolventu, kurš ir izpratis dažādos fintech biznesa darbības modeļus, pārzina sektora regulējumu un ir arī iemēģinājis roku sava fintech produkta izstrādē.

Šī fintech izglītības iniciatīva kļuva iespējama, pateicoties ES Atveseļošanas fonda finansējumam, kas sniedza unikālu starta kapitālu – ļāva izstrādāt programmu, nodrošināt nepieciešamo ekspertu piesaisti un uzsākt īstenošanu, lai ieliktu stiprus pamatus fintech izglītībai Latvijā. Taču projekts noslēgsies 2026. gada jūnijā, tāpēc šobrīd aktuāls kļūst jautājums – kas notiks pēc tam?

Valsts, augstskolu un industrijas politiskā griba noteiks fintech biznesa izglītības ilgtspēju. Ieguldījums augstvērtīgā fintech talantu bāzē ir ilgtermiņa investīcija, kurai nav tūlītējas atdeves. Taču tas ir skaidrs priekšnoteikums, lai Latvija 2030. gadā būtu konkurētspējīgs fintech centrs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un pasaulē. Tāpēc ir nepieciešams:

– politikas veidotājiem: turpināt stratēģiski virzīt fintech izglītības attīstību ilgtermiņā;

– fintech uzņēmumiem: iesaistīties studiju satura līdzveidē, satura vadīšanā un piedāvāt prakses vietas;

– augstskolām: izmantot jau pieejamo fintech biznesa izglītības satura bāzi, sniegt savu atgriezenisko saiti, pieredzi un zināšanas, lai to kopīgi attīstītu un uzlabotu.

Pamati ir ielikti – tagad jāatbild, vai spēsim to kopīgi pārvērst par pastāvīgu konkurētspējas priekšrocību arī pēc 2026. gada.