Baltijas Finanšu centrs organizēja paneļdiskusiju RIGA COMM 2024 ietvaros par tēmu “Kādai vajadzētu būt nākamajai Latvijas Nacionālajai FinTech stratēģijai?“. Šī aktuālā saruna pulcēja dalībniekus no akadēmiskajām aprindām, nozares un valsts pārvaldes, lai diskutētu par Latvijas FinTech nākotnes ainavu. 2024. gada rudenī Finanšu ministrija sadarbosies ar ieinteresētajām pusēm, lai izstrādātu jaunu nacionālo FinTech stratēģiju, jo pašreizējās darbības termiņš beidzas. Stratēģijas izveide ir būtiska, lai nodrošinātu koordinētu nozares attīstību un saskaņotu valdības politiku ar stratēģiskajiem mērķiem. Lai atbalstītu šo procesu ar neatkarīgu, uz pierādījumiem balstītu analīzi, Baltijas Finanšu centrs 2024. gada novembrī publicēs pētījumu. Tajā tiks izvērtēti iepriekšējās stratēģijas rezultāti, analizēta citu valstu labākā prakse un sniegti ieteikumi Latvijas turpmākajai virzībai. Paneļdiskusijā tika apspriesti gaidāmā pētījuma galvenie temati.

Paneļa dalībnieki:
Madara Ambrēna, vecākā pētniece un nozares padomniece, RBS Baltijas Finanšu centrs
Alexander Apostolides, vadošais pētnieks, RBS Baltijas Finanšu centrs
Tīna Lūse, izpilddirektore, Fintech Latvia Asociācija
Dina Buse, Finanšu tirgus politikas departamenta direktora vietniece,
Latvijas Republikas Finanšu ministrija Marine Krasovska, Finanšu tehnoloģiju uzraudzības departamenta vadītāja, Latvijas Banka

Galvenās diskusijas atziņas:
1. Akcents uz nozares attīstību: Panelis uzsvēra, cik svarīgi ir turpināt iepriekšējās stratēģijas gūto impulsu, vienlaikus pārvirzot uzmanību uz nozares attīstību un dažādošanu.
2. Latvijas FinTech ekosistēmas mārketings: Nozares pārstāvji uzsvēra nepieciešamību skaidrāk reklamēt Latviju kā labvēlīgu vidi FinTech uzņēmumiem.
3. Regulējuma skaidrība: Tika izteikts aicinājums skaidrāk piemērot noteikumus konkrētās jomās, lai veicinātu inovācijas un izaugsmi.
4. Stratēģiskā vadība: Tika konstatēts, ka skaidra vadība un koordinācija starp ieinteresētajām pusēm ir izšķiroša stratēģijas panākumiem.
5. Vīzijas saskaņošana ar rīcību: Dr. Alexander Apostolides norādīja, ka valstīm, kuras tiecas kļūt par FinTech centriem, jānodrošina, lai visu ieinteresēto pušu darbības saskanētu ar kopējo vīziju. Viņš minēja piemērus, kur regulatīvās inovācijas, piemēram, tā dēvētās “smilškastes”, cieta neveiksmi neatbilstības dēļ ar pamatā esošo tiesisko regulējumu.

Latvijas pozicionēšanās ceļā uz vadošā Eiropas FinTech centra statusu šī diskusija sniedz vērtīgas atziņas uz nākotni vērstas nacionālās stratēģijas veidošanai. Baltijas Finanšu centrs turpinās veicināt dialogu un pētījumus, kas atbalsta Latvijas FinTech attīstības centienus.

Pētījums tiek īstenots Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētā projekta Nr. 5.2.1.1.i.0/1/23/I/CFLA/001 “Zināšanu un pētniecības kapacitātes stiprināšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, finanšu tehnoloģiju un sektora analīzes jomās” ietvaros.